Darba dienas 2025
2025. gadā Vācija ir kopā 250 darba dienas.
Cik darba dienas ir 2025. gadā?
Darba dienas
250
Svētku dienas
9
9 on weekdays
Other weekday holidays
2
Visvairāk: jūlijs (23 dienas) – Vismazāk: decembris (19 dienas)
Ikmēneša pārskats
janvāris
- Darba dienas:22
- Svētku dienas:1
- Other weekday holidays:0
Svētku dienas
- 01. Neujahr (TREŠD.)
februāris
- Darba dienas:20
- Svētku dienas:0
- Other weekday holidays:0
marts
- Darba dienas:21
- Svētku dienas:0
- Other weekday holidays:0
aprīlis
- Darba dienas:20
- Svētku dienas:2
- Other weekday holidays:0
Svētku dienas
- 18. Karfreitag (PIEKTD.)
- 21. Ostermontag (PIRMD.)
maijs
- Darba dienas:20
- Svētku dienas:2
- Other weekday holidays:0
Svētku dienas
- 01. Maifeiertag (CETURTD.)
- 29. Christi Himmelfahrt (CETURTD.)
jūnijs
- Darba dienas:20
- Svētku dienas:1
- Other weekday holidays:0
Svētku dienas
- 09. Pfingstmontag (PIRMD.)
jūlijs
- Darba dienas:23
- Svētku dienas:0
- Other weekday holidays:0
augusts
- Darba dienas:21
- Svētku dienas:0
- Other weekday holidays:0
septembris
- Darba dienas:22
- Svētku dienas:0
- Other weekday holidays:0
oktobris
- Darba dienas:22
- Svētku dienas:1
- Other weekday holidays:0
Svētku dienas
- 03. Tag der Deutschen Einheit (PIEKTD.)
novembris
- Darba dienas:20
- Svētku dienas:0
- Other weekday holidays:0
decembris
- Darba dienas:19
- Svētku dienas:2
- Other weekday holidays:2
Svētku dienas
- 24. Heiliger Abend (TREŠD.)
- 25. 1. Weihnachtstag (CETURTD.)
- 26. 2. Weihnachtstag (PIEKTD.)
- 31. Silvester (TREŠD.)
Citi gadi
Citas valstis
Vācijā brīvdienās atzītos svētkus sauc par likumiskiem svētkiem (gesetzliche Feiertage), un tos regulē federālā un zemju līmenī. Tā kā likumdošana ir zemju kompetence, svētku dienu skaits ievērojami atšķiras atkarībā no federālās zemes – Bavārijā ir visvairāk, aptuveni 13 svētku dienu, savukārt tādas zemes kā Berlīne vai Hamburga paredz tikai 9 likumiskus svētkus. Algu un darba samaksas aprēķinam, kā arī personāla plānošanai ir būtiski vienmēr ņemt vērā konkrētās zemes noteikumus.
Bieži uzdotie jautājumi
Kas notiek, ja likumisks svētks krīt uz sestdienu vai svētdienu – vai ir aizstājējdiena?
Nē, Vācijā neeksistē likumisks aizstājējdienu sistēma. Ja svētks krīt uz nedēļas nogali, brīvdiena tiek zaudēta bez kompensācijas – darbiniekiem nav tiesību uz izlīdzinošu dienu nedēļas laikā. Gada darba laika plānošanā un darba dienu aprēķinā tas attiecīgi jāņem vērā.
Vai Ziemassvētku vakars (24. decembris) Vācijā ir likumisks svētks?
Nē, 24. decembris nav likumisks svētks. Daudzos uzņēmumos tas atbilstoši kolektīvajam līgumam, darba vietā noslēgtai vienošanās vai uzņēmuma praksei tiek uzskatīts par pusi darba dienas, taču likumiskas tiesības uz atbrīvošanu nepastāv. Darba devējiem jāpārbauda, kādi individuālie vai kolektīvie noteikumi viņu uzņēmumā ir spēkā. Likumiskiem svētkiem pieder 25. decembris (1. Ziemassvētku diena) un 26. decembris (2. Ziemassvētku diena).
Kas ir tilta diena (Brückentag) un kāda ir tā darba tiesību nozīme?
Tilta dienu (Brückentag) vācu valodā saprot kā darba dienu, kas atrodas starp likumisko svētku un nedēļas nogali – piemēram, pirmdienu pēc Kristus debesīs celšanās svētkiem. Tas ir kultūras fenomens, nevis likumisks svētks. Darbinieki par tilta dienu ir obligāti jāpieprasīta atvaļinājums, ja vēlas to pavadīt brīvi.
Cik likumisko svētku ir vienoti visiem Vācijas federālajiem apgabaliem?
Vācijā ir deviņi likumiskiem svētki, kas vienādi tiek ievēroti visos 16 federālajos apgabalos: Jaunais gads, Lielā Piektdiena, Pēldienas Otrdiena, Darba diena (1. maijs), Kristus debesīs celšanās, Vasarsvētku Otrdiena, Vācu vienotības diena (3. oktobris) un 1. un 2. Ziemassvētku diena. Turklāt federālajiem apgabaliem ir tiesības noteikt papildu apgabala specifiskus svētkus, tāpēc kopējais skaits atšķiras no 9 līdz 13 svētku dienām atkarībā no apgabala.
Kuriem federālajiem apgabaliem ir īpaši daudz vai īpaši maz likumisko svētku, un ko tas nozīmē darba laika aprēķinam?
Bavārijā ir visvairāk likumisko svētku Vācijā – aptuveni 13, tostarp apgabala specifiskus svētkus, piemēram, Triju karalim (6. janvāris), Kristus ķermeņa svētki, Marijas debesīs celšanās un Visu svēto diena. Otrā galā atrodas tādi federālie apgabali kā Berlīne, Brēmene, Hamburga, Lejassaksija un Šlēzviga-Holšteina ar tikai 9 svētku dienām katrs. Tāpēc gada darba dienu aprēķināšanai, atvaļinājuma tiesību aprēķinam un algu aprēķinam ir nepieciešami ņemt vērā attiecīgā darbinieka darba vietu vai nodarbinātības vietu.